thunder inside

They say that if you want to succeed, avoid six vices: drowsiness, laziness, fear, anger, indecision and idleness. There’s a lot of work and BSc Psychology ahead, and I can already predict which part will be the hardest – my anger issues. I’ve got a pattern to fall for psychologically immature men, and it had led me to a long-lasting grudge that I cannot drop anymore. 30 is kind of funny age when the players start to think they are grown-ups now, all ready for serious relationship. As a rule, we understand “serious” differently. I get fed a mouthful of forevers, then, an insecurity surfaces, a psychological hiccup carefully wrapped by an extremely fragile ego, and the man enters the state of denial straight away. The only part that differs and makes some men state that they are not like others is the ending and shitty ways to either cheat on me to boost self-confidence or to apply ostrich method – to pretend dead and ignore me as nothing ever happened, etc. I know it’s a bit early to become a bitter bitch, but, hey, I’d rather buy a dildo and live alone than be with a guy who thinks that communication and work on psychological issues are invalid in relationship. Most of you, bitches, are plain idiots. Go and tell your mother I said hi and fuck off, she did a bad job telling you that you are not allowed to be emotional.

Wrong! I’m too blunt to a person who got so close to me five minutes ago and now just chooses his ego because it’s fucking easier. Men shall be nursed at all times, you, horrid medusa!

I hate this thing in the society that from one side a strong woman is worshiped and on the other side she is asked to be gentle and feminine, then, she gets dumped every time she becomes inconvenient. I am especially hurt at this time because I was cheated on and left behind when I was at my worst. I would never do it to anybody. I would have helped a person to find solid ground first. I’m just a part of a fantasy, a test drive. Probably someone cared about me for some time, really. Just not enough. The old saying goes that no matter where you go, there you are, so whatever path they take, there is no way to escape the denial mentality, and the story will be repeated again and again.

Being left behind by a dear person at the time when I was already so depressed was shattering experience but I can tell now with a pause in between that I established stronger judgement of what is what in life. Unfortunately, my patterns are stronger than my common sense at the moment, but I want solutions, and that’s why I say it out loud – men’s emotional unavailability is not okay. Being psychologically upset is the decision one makes, and it is agonizing that I happen to choose men who love quick fixes and easy ways to overcome current obstacles and their own psychological issues while I am trying to be extremely brave and strong, and positive while diagnosed with severe depression. I am this little clown at your service. She’s so strong and independent. Then again, she’s a fury, she’s suddenly too much. I hate the feeling that I cannot protect myself and trust wrong people. I’m aware of it, and I work on it. At least, I haven’t got so far as to marry someone so crooked he would skip when I’m in real trouble, like cancer. My neighbor did. Her cheating husband ended up as a town drunkard and shat his pants in public numerous times before dying in the puddle of his own vomit. She lived happily ever after, and is currently planting strawberries in the garden.

As for the misunderstanding in communication and usual blah blah about Venus and Mars – if you don’t understand what you feel and want to say, I can’t understand what you feel and want to say.

An old friend of mine just texted me out of the blue and said that he cares. I burst into tears. I’m so tired of this hurtful state. All I can do is to carry on being strong and too much, because only then I would be able to come on top and grip that shit pretty hard. This is the way healing sometimes goes.

volcano-3

A close look to an active volcano that I climbed in Bali last summer. I represents my current mood // Kāds aktīvs vulkāns, kuru gadījās tuvāk aplūkot manos ceļojumos pa Bali pagājušajā vasarā

volcano-2

Dear life, whatever, motherfucker, whatever. A better day always comes as the Sun always rises // Dārgā dzīvē, man piedrāzt, jo labākas dienas nāk tikpat droši, kā saule vienmēr uzlec

volcano-4

Handling volcano weather like a pro // Pārvaldu vulkāna noskaņojumu kā profs

Saka, ja vēlaties gūt panākumus, tad jāizvairās no sešiem netikumiem: miegainības, slinkuma, bailēm, dusmām, neizlēmības un bezdarbības. Izskatās, ka būs daudz darba un varbūt pat bakalaurs psiholoģijā, un es jau varu pateikt, kurš no šiem netikumiem būs vissmagākais – dusmas. Esmu ievērojusi savu noslieci ieķerties psiholoģiski nepieejamos vīriešos, kas mani ir novedusi līdz pāridarījuma sajūtai, kas gruzd un nepāriet. 30 ir tāds īpatnējs vecums,  kad mačo šķiet, ka viņi ir nobrieduši, un viņiem rodas vēlme uzsākt nopietnas attiecības. Kā likums, “nopietns” mēs saprotam atšķirīgi, man tiek iebarota karote ar daudz skaistiem plāniem, tad izlien kāds komplekss, psiholoģiskas žagas, kas rūpīgi ievīstītas trauslā vīrieša ego plīvurītī. Uzreiz noliegums. Vienīgā atšķirīgā daļa, kura liek daudziem vīriešiem teikt, ka viņi gan nav tādi, ir nobeigums, kad vienam sākas krāpšana ego lāpīšanai, citam atkal strausa metode jeb izlikšanās, ka attiecības nav bijušas un manis arī vairs nav, utt. Es saprotu,  ka esmu pārāk jauna, lai būtu rūgta kuce, bet, hei, es labāk nopērku vibratoru un dzīvoju nost viena, nekā mokos ar vīrieti, kurš uzskata, ka komunikācija un darbs ar sevi nav nepieciešami attiecībās. Liela daļa  no jums paši esat kuces, pie tam vēl idioti. Drīkst iet pasūdzēties mammītei, pie reizes nododiet sveicienus no manis, un pasūtiet viņu nah, jo viņa jums ierādīja, ka puikas neraud un neizrāda emocijas.

Nepareizi! Esmu pārāk asa pret cilvēku, kas pirms piecām minūtēm teica, ka ne par kādu cenu nelaistu mani vaļā, bet tagad izvēlas savu ego, jo tā ir vieglāk. Vīrieši ir jāucina, bet es esmu riebīga medūza?

Mani sadusmo sabiedrības attieksme pret sievieti – viņa ir stipra, tad atkal viņai jābūt maigai un sievišķīgai, tad atkal viņu var uzmest, jo viņa nav ērta. Laikam esmu sasniegusi kritisko masu, jo šī pieredze nākusi, kad jutos uz ceļiem pēc daudziem smagiem pārdzīvojumiem. Es tā nevarētu izrīkoties ar draugu. Es vismaz pagaidītu, lai cilvēks atrod kaut ko citu atbalstam, darbu kaut vai. Esmu kā tāda fantāzija vai testēšanas režīma draudzene. Pat ja kādu patiesi interesēju, tad tikai uz īsu brīdi. Taču kā sena tautas gudrība saka – vienalga,  kur ej, priekšā būsi tu pats. Vienalga, kāds iegansts mani neizvēlēties, tas nekur nepazudīs, un stāsts ies uz apli arī ar citām.

Kaut arī būt dārga cilvēka nodotam smagā dzīves periodā ir postošs pārdzīvojums, tagad ar laika atkāpi varu teikt, ka tas ir palīdzējis saprast, kas ir kas. Man vēl nav izdevies galīgi pārtraukt šo manu izvēļu piegrieztni, taču es meklēju risinājumus un vēlos skaļi pateikt – vīriešu emocionālā nepieejamība attiecībās nav pieņemama. Palikt psiholoģiski nepieaugušam ir apzināts lēmums, ko viens pieņem, un tā man ir bijusi agonija, jo es no sirds cenšos but drosmīga un stipra, un pozitīva, kaut arī depresija bijusi un ir viena sasodīti smaga padarīšana. Esmu klauns jūsu rīcībā. No vienas puses tik stipra un neatkarīga. No otras – dusmīga, pēkšņi pārāk daudz manis. Visvairāk par visu es šobrīd sevī neciešu sajūtu, ka es neprotu sevi pasargāt no cilvēkiem, kam es esmu tikai daļa spēles. Es to apzinos un pie tā strādāju. No saulainās puses skatoties, es vismaz neesmu apprecējusies. Vēl ar tādu, kurš laistos lapās patiešām smagā brīdī, piemēram, slimības gadījumā. Manai kaimiņienei tā esot bijis. Vīrs pameta, kad viņa saslima ar vēzi, beidza dzīvi kā ciema bomzis, mūžam mēreni apdirsies, līdz viendien ņēma galu pats savā vēmekļu peļķē. Šī vēl šobaltdien laimīgi dzīvo. Šodien zemenes stādīja piemājas dārzā. Vienalga,  kur ej, priekšā būsi tu pats.

Vīrieši ir no Marsa un sievietes – no Venēras. Nē. Ja tu nesaproti, ko jūti, un nevari to noformulēt, tad es nevaru saprast, ko tu jūti un gribi pateikt.

Kāds sens paziņa tikko uzrakstīja īsziņu, ka domā un uztraucas. Apbimbājos kā lose. Nogurusi no dusmām un aizvainojuma. Turpināšu vien būt stipra un pārāk daudz. Tā arī kādreiz izvēršas dziedināšanas process.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s