obsessively grateful. part 6: people behind the scenes

I would like to take a moment to say thanks to strangers who came into my life accidentally on purpose and mentored me through some very grim evenings. They say you should go out to meet new people but my style would be getting freakin’ depressed, locking up in the room and starting honest expression blog. It attracts people. Do not leave the house at no circumstances! They will send you reviews of the books, job ads and even invite you to go out and enjoy life. Ignore the fact that you have never met these people in real life or haven’t seen them for years. Anonymity helps to build more objective opinion that helps a lot when it comes to mental health.

Setting boundaries is a form of self-care, but I think I took it slightly too far by seeing 1-2 people a month, except for my family. Oh hold on, technically my cousin and my brother are also the family members. Such rejection of company can be also looked upon as narrowing freedom. I dropped a crowd of merrily pissed colleagues and small talk masters in my life. I call it upgrade; and the unemployment for so long has been the best thing I have ever done – it filtered so many bullshit relationships that were based on work related conditions in my life. I love being around smart people, and, hey, it turns out I can Skype them if I need them. I really have been a mega introverted person last half a year.

My therapy has been one hell of a ride so far and it is not over yet. I mean, why would I finish something that is so much fun? Apart from a big hole in my bank account, it has led to major improvement in self-perception. My therapist didn’t have answers on my questions but she helped me to find the answers on my own, and that’s what I understand with having fun. I truly believe that the world would have been a better place if more people treated their mental health as they fuss around stomach-ache or hangover headache. I understand that it is a cliche to say, and not everyone is ready for the therapy. Obviously, the more something threatens your identity the more you will avoid it. I just leave it here for maybe someone needs to hear it one more time. Reaching out is the hardest part, I don’t say it just to say something; I say it because I have been through it myself, and I know what hard means. I guess I can shortly sum up the therapy as getting more constructive view on obstacles and everything else in life. The desperate attempt to be liked and to compete with myself and the world is gone. As I said, I will continue the therapy in future because it is plainly more efficient to have guidelines; especially, if you are in your 30s and want to build a stable career and maybe start a family one day. It’s all scary and shit, but the therapist doesn’t know you or environment you come from and simply tells what has to be worked on.  OK, it’s not that simple, but you get the idea.

The therapist is great but I pay her. I am the most grateful to people who email me or come for a short visit and simply tell how they overcome everyday struggles or existential crisis, and recommend a book to keep my spirit up. I am really happy that some of you like my blog, and you support my musings about life. As introverted as I am, I love to touch other people. That could have been the only real motivation behind this blog – to move a spotlight to mental health topic and encourage people to talk about what hurts because it is all that matters. Like physical pain, psychological pain is an indication of something out of equilibrium. It needs to be fixed and the road is long and rocky.

So if I need to tell you, what I learnt from life in last half a year, it would be art of honest expression, communication with no conditions and quitting attempt to be liked. Ah, and no sales job for me. Thank you X

unnamed (1)

It turned out to be an energy saving mode for a good half a year // Mans enerģijas taupības režīms pusgada garumā

Vēlos pateikt paldies svešiniekiem, kuri pēdējā pusgada laikā uzradās nejauši, bet savlaicīgi manā dzīvē un palīdzēja ar atbalstu dažos ļoti drūmos vakaros. Saka, ka jāiet ielās, lai satiktos ar jauniem cilvēkiem, taču mans stils drīzāk ir kļūt maķenīt depresīvai, ieslēgties istabā un sākt atklātas izteiksmes blogu. Tas pievilina cilvēkus. Nekādā gadījumā neejiet ārā no mājas! Cilvēki paši rakstīs un ieteiks grāmatas, darba sludinājumus un pat aicinās tikties un kopā baudīt dzīvi. Ignorējiet faktu, ka nekad vai gadiem neesat šos cilvēkus satikuši. Anonimitāte palīdz formulēt objektīvu viedokli, kas ir nepieciešams, lai stiprinātu mentālo veselību.

Robežu nospraušana ir rūpes par sevi, taču es laikam pārspīlēju, tiekoties ar 1-2 cilvēkiem mēnesī, ja neskaita manu ģimeni. Ak, māsīca un brālis arī skaitās ģimene… Šādu izolāciju uzskatu arī par brīvības sašaurināšanu. Es atmetu barus ar laimīgi dzērušiem draugiem un tukšu runu meistariem. Tā ir dzīves kvalitātes celšana, un bezdarbs šeit dikti palīdzēja, jo uzreiz atkrīt daudzi, kuri bija ar mani tikai ar darbu saistīta izdevīguma dēļ. Secinājums viens – man patīk būt ar dzīves gudriem cilvēkiem un pat ar tādiem pēdējā laikā vieglāk bija sarunāties Skype. Es patiešām biju ļoti ierāvusies sevī.

Terapija ir bijusi viens ellīgs piedzīvojums, kas vēl nav galā. Kāpēc lai es pārtrauktu tādu jautrību? Izņemot milzīgo caurumu manā bankas kontā, terapija ir vedusi pie lieliem uzlabojumiem, kā es uztveru pati sevi sabiedrībā. Terapeitei nebija atbilžu uz maniem daudzajiem jautājumiem, taču viņa mani vadīja, lai es pati atrastu atbildes, un kas tad ir prieks, ja ne šis? Es patiešām svēti ticu, ka pasaule būtu labāka, ja cilvēki izturētos pret savu psihisko veselību ar tādu pašu rūpību, kā tiek ārstēts gastrīts vai paģiru galvassāpes. Es zinu, ka šis jau kļūst par mana bloga klišeju, un ne katrs ir gatavs terapijai. Jo vairāk kaut kas apdraud tavu identitāti, jo vairāk tu no tā izvairīsies. Apsolu, ka uzrakstīju šo pēdējoreiz, gadījumā, ka kādam tas bija jāizlasa vēl vienu pēdējo reizi. Meklēt palīdzību ir visgrūtākā lieta pasaulē, un es to rakstu nevis, lai aizpildītu laiku, bet gan tāpēc,  ka es tam esmu nesen gājusi cauri un patiešām gribu uzsvērt, cik tas viss ir grūti, kamēr vēl pieredze ir svaiga. Īsumā varu teikt par savu terapijas ceļu, ka tas man palīdzēja konstruktīvāk skatīties uz sevi un šķēršļiem, kurus bieži radu pati. Tas mani atsvabināja no vēlmes patikt un sacensties ar sevi un pasauli. Kā jau minēju, es turpināšu terapiju, jo tas vienkārši ir efektīvāk, kad tev ir vadlīnijas, īpaši pēc 30, kad laiks nodoties stabilākai karjerai, varbūt uzņēmējdarbībai un, protams, ģimenei. Tas viss ir ārprātīgi baisi, taču terapeits, kurš nezina ne tevi, ne vidi,  no kuras nāc, var objektīvi dot virzienu. Ok, tas skan vienkāršāk, nekā tas ir realitātē.

Terapeite – tas ir forši, taču es viņai maksāju. Esmu ļoti pateicīga cilvēkiem, kas man raksta vai nelūgti ierodas ciemos un stāsta, kā viņi tiek galā ar saviem mentālajiem izaicinājumiem, un uzmundrina mani. Priecājos, ka daudzi raksta un saka, ka viņiem patīk mans blogs, jo, lai cik uz sevi vērsta es arī nebūtu, es vēlos skart citu cilvēku sirdis. Tā ir vienīgā motivācija turpināt rakstīt – novirzīt prožektorus uz mūsu psihisko veselību un iedrošināt ar piemēru citus runāt par to, kas sāp, jo tikai tam ir nozīme. Tāpat kā fiziskas sāpes, tā arī garīgais smagums norāda uz to, ka kaut kas mūsos ir ārpus līdzsvara. To var labot, bet ceļš būs kā jebkurš cits Latvijas ceļš, – bedrains.

Tātad ja man būtu jāizkristalizē pāris pēdējā pusgada lielākās atziņas, tās būtu atklāta pašizpausme un komunikācija bez nosacījumiem un izpatikšanas, rādot to, kas es patiesībā esmu. Ak, nu jā, un nekādu darbu tirdzniecībā un mārketingā! Paldies.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s