some situations call for bluntness

“I would call you a cunt but you lack the warmth and depth.”

This is my favorite poster from the Women’s March on Washington on 21st January. I actually wanted to save the quote for a more applicable writing; let’s say, when I get dumped, but I couldn’t resist getting it out. It could be a long wait anyway because I’m currently busy with business ideas and chocolate cake recipes. That seems like another thirty years of a rather fulfilled loner’s life. I still switch from a lady to a fury in a nanosecond when it comes to brainless men, and there are always many stories that make my blood boil during the catch-ups with my besties. I’m a big fan of the thought that women’s well-being is more important than men’s feelings, and the question why good women let themselves be mistreated makes my ass itch.

dark-and-dreamy-2017

Nothing’s like a dark and dreamy chocolate cake for a catch-up with an old girlfriend // Nav nekā labāka par tumšas šokolādes kūkas gabalu vecu draudzeņu salidojumos

I happened to witness that some of my friends got kicked in the ribs by their beloved boyfriends or hubbies now and then. Years later, they are still together and even manage to become proud parents. Nobody around questions strangeness of taking a part of the act, which is probably right because it’s their private life. After all, if you let it happen, don’t complain. Domestic violence is an unusual thing – it’s so widespread and self-evident, and yet so secretive. It is not like I suddenly remembered it out of the blue, but I should admit – I am reminded of it in Eastern Europe more often than anywhere else. The women are insanely patient here for sake of facade of the functioning family.

brekte- 2017

I dedicate this grim installation with a skeleton’s arm and a lute “A Fellow’s Song” by Kristians Brekte to all unworthy men // Veltu Kristiāna Brektes instalāciju “Tautu dēla dziesma” (skeleta roka spēlē kokli) visiem necienīgiem vīriem

Some women cry in a shower for a couple of years and eventually start to breathe fire, and unlearn being desperate and emotionally abused. I recently laughed along with a friend who got over a man that kept coming and leaving for two years because she was not “a decent and pleasant girl to merry”. The benchmark of “decent and pleasant” suits today’s lunch, and yet, it is tried on Booboo and Lala, and many others in the man’s search for a wife. In the meantime, you’ve got the honor to be his lover because he craves a fling now and then despite the fact of being with someone for a decade. Yeah. How come that the men  hunt pussies instead of mammoth nowadays? Such a downgrade. I don’t try to have a go at poor men (which I don’t mind sometimes for prophylactic purposes). I do believe that there are many mean and undeserving women, too. Let’s leave it for some other time.

tamed-kitty-2017

“You were wild once. Don’t let them tame you.”- Isadora Duncan // “Tu biji savvaļas dzīvnieks. Neļauj sevi pieradināt.” – Aisedora Dunkane

Social media fuels our crazy need to always be connected to complete strangers. I believe that have caused confusion with definition of what’s responsibility and maturity in relationship. So many hot things woosh by every day. Life simply becomes too short to care for long-term investments. I’m afraid this will strike back one day. I simply suggest stopping glorification of looking for relationship just for sake of it. It is shallow.  You may as well take it all as a rant of modern day Miss Havisham (“Great Expectations” by Charles Dickens), and keep looking for new desirables. As for the girls in my life, I want them to be brave and stand up for themselves. As for the boys that surround me, I want to see them brave and emotional.

“Inside every cynical person, there’s a disappointed idealist,” as my favorite George Carlin once said. I hope our relationship live up to what it’s meant to be. And now, I’m off to have a decent and pleasant nap.

img_6425

Modern day Miss Havisham and her wedding cake // Mūsdienu Miss Havišema un viņas kāzu torte

“Es tevi nosauktu par pīzdu, taču tev trūkst siltuma un dziļuma.”

Mans mīļākais lozungs no sieviešu gājiena par sieviešu tiesībām Vašingtonā šī gada 21. janvārī. Gribēju to pataupīt labākai reizei, piemēram, šķiršanās drāmai, taču nenocietos. Galu galā nāktos ilgi gaidīt, jo šobrīd esmu aizņemta ar darba meklēšanu un šokolādes kūku receptēm, un tas nu izskatās pēc vēl trīsdesmit piepildītiem vecmeitas gadiem. Tik un tā pārvēršos fūrijā viena mirklī, kad runa ir par personisko feminismu un stāstiem par agresīviem vai dumjiem vīriešiem, kas bieži ir  mūsu, meiteņu, sarunu temats pie šokolādes kūkas. Centīgi atbalstu ideju, ka sievietes labsajūta un drošība ir svarīgāka par vīrieša jūtām, un mūžīgais jautājums, kādēļ tik daudzas sievietes pacieš pāridarījumus, liek man kārtējo reizi rakstīt.

Ik pa laikam gadās pieredzēt, ka kāda dabū pa ribām no sava mīlošā drauga vai vīra. Gadi paiet, viņi vēl arvien kopā, pat pamanījušies kļūt par lepniem vecākiem. Apkārtējie neliekas traucēti, piedaloties mazā ludziņā un izliekoties neko neredzam, kas, iespējams, arī ir diplomātiski, jo tā ir pāra privātā dzīve. Galu galā – ja pati pieļauj, tad nesūdzies. Šāda veida vardarbība ir kutelīga padarīšana – tā ir izplatīta un labi redzama, taču tajā pašā laikā tabu. Nav tā, ka es to pēkšņi atcerējos starp daudzām citām lietām. Austrumeiropā šis jautājums lec acīs daudz biežāk.

Pie dažām atnāk apgaismība, un pēc vairākiem gadiem, pavadītiem raudot dušā, meitene savācas, iemācās piešķirt sev lielāku vērtību un aiziet no degradējošajām attiecībām. Nesen tikos ar savu labu draudzeni Londonā, un smējāmies, ka viņa beidzot – eurēka! – psiholoģiski atbrīvojusies no vīrieša, kurš divus gadus turpinājis paralēli viņai meklēt “pienācīgu, patīkamu meiteni, ko apprecēt”. Tā es raksturotu šodienas pusdienas, taču vīri tādas īpašības piemēra neskaitāmām Bubū un Lalā, meklējot sev sievu. Paralēli meklējumiem un vēl dekādi ilgām attiecībām ar vēl kādu, tev ir tas gods būt viņa mīļākajai. Man jau viss saputrojās. Vīri iet medīt vāverītes, nevis mamutus. Es cenšos but objektīva un nevelt visu uz vīriešiem (kaut gan to man patīk darīt tīri profilaktiskos nolūkos, tas tiesa). Es piekrītu, ka ir arī daudz ļaunu un necienīgu sieviešu, taču atstāsim to atsevišķai rakstīšanai.

Sociālie tīkli un iepazīšanās portāli ir radījuši vidi,  kurā tiecamies saplūst ar pilnīgiem svešiniekiem. Tas ir deformējis attieksmi pret atbildību un briedumu savstarpējās attiecībās. Tik daudz seksīgu čiku un čaļu apkārt katru dienu! Dzīve ir īsa, un ilgtermiņa investīcijas nešķiet aktuālas. Baidos, ka šādi uzskati kādreiz atspēlēsies. Ja tas nesaskan ar jūsu uzskatiem, tad uzskatiet mani par mūsdienu Miss Havišemu no “Lielajām cerībām” un turpiniet meklēt nākamos, kas aizpildīs tukšumu. Galu galā dzīve ir viena – jābūt laimīgiem. Kas attiecas uz sievietēm manā dzīvē, – es vēlētos, lai viņas ir drosmīgākas un pastāvētu par sevi. Kas attiecas uz vīriešiem manā dzīvē, – es vēlētos, lai viņi būtu drosmīgāki un emocionālāki.

“Aiz katra ciniķa slēpjas vīlies ideālists,” tā teicis Džordžs Karlings. Un nu laiks pienācīgai, patīkamai snaudai.

Advertisements

One thought on “some situations call for bluntness

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s