everythingsucks@LV

“People do not seem to realize that their opinion of the world is also a confession of their character.” – R. W. Emerson

I’m tapping into possibilities of becoming self-employed. Since my specialty is the delivery of good news in a professedly bad situation, I would like to summarize all pros of being a young entrepreneur in a periphery of the periphery of all peripheries – Eastern Europe.

Sometimes there are only two options in life – a bad one and a very bad one. I wasn’t interested in starting from zero again in a far-away country so I opted for doing so in an economically depressed area in Europe that happens to be my birthplace. There’s already an early conclusion – attitude is more important than we think it is. There are moments when it is more important than knowledge or skills. It’s so simple, and yet so complicated because the attitude is often the biggest pains here. Latvians love to lower the state. Many say they love the land but they hate the government, dismissing the theory of the integrity between both. The lack of collective success story and the absence of feeling responsible for our own home, town, region and our own country drive us to complete detachment. There is always someone else to blame. Good news is, we are not that unique at this one. In my travels, I often noticed that there’s a certain type of people who will be dissatisfied with the system even at the wealthiest life conditions. As a rule, those are the least diligent characters.

Of course, blind optimism won’t suddenly turn the state institutions into a busy beehive. Our feudal law system won’t blossom and the absurd taxes won’t converge overnight. There are many upsetting things but let’s not waste my time on that. Ask any desperate housewife instead – they know disappointing stuff in detail. We will always remain subjected to idiocy of others; however, we can choose how we react. Laughter will do. Pro-activity, a kind word or friendliness may make the taxation office clerk’s cold heart melt. We have the greatest chances of them all – we can be ice breakers! I happened to attend an event organised by the German and French embassies in Latvia. It was a movie night in remembrance of Elysee Treaty. The German ambassador gave a grand speech. He noted that Europeans should be braver (note the faint difference between “brave” and “shameless”) because our ancestors had it real hard and sacrificed everything so we can enjoy freedom and peace. Then, we watched the life-affirming movie “Joyeux Noel” (2005) by Christian Carion, which I highly recommend to those with a singular focus on what’s bad. We live in pacific time. If that’s not bliss, I don’t know what is. Economy and dissatisfaction with the business of the state is really more up to us than we like to admit.

img_6436

Karma get all moody fucks eventually, and it’s as relentless as a dachshund . We’re coming for you! // Karma ir uz pēdām nīgriem čikstuļiem kā nikns medību suns. Mы идем k вам!

Self-employment involves a lot of riddles. I want to quote my father, “Observe the nature. All answers are right in front of you.” And so I do. If I kick my dog out of the house 100 times, it won’t stop him from trying the 101st time with the same enthusiasm. I tried this approach with the local job center. They know me now, and I just need to wait for a payback.

melt-down-2017

Blessed are the curious for they shall have adventures // Zinātkārie tiks dzīves apbalvoti ar jauniem piedzīvojumiem

imaginary-mice-2017

We will catch an imaginary snow mouse not because of our knowledge but our persistence. // Mēs noķersim iedomātu sniega peli ne jau zināšanu, bet gan neatlaidības vadīti.

The good thing about living in the periphery is that one can easily stand out just by being more positive or resilient. Many beautiful coincidences and contacts come your way when you do what you love. Of course, shit might happen, and the idea of your life may turn out to be crappy. It’s easy to spot this one straight away – things just simply don’t go well from the very beginning. Nope, tap the brakes – not everything hand-made, organic and pseudo-Latvian is going to work. God knows how many ugly things were produced with the generous but sometimes short-sighted help from European Union. The ability to wrap it up on time is as important as positive attitude.

periphery-2017

It’s bliss to see beautiful things in humble places. Periphery can be stunning. // Tā ir dāvana,  saskatīt skaisto pieticīgos zemes nostūros. Nomales mēdz būt burvīgas.

Ain’t everything gonna go smoothly. In fact, I agree that everything is hard. Hard is relative though. Easy just doesn’t work. Ever. And so the only option is to get out and start hustle. The last thing I want is to write instructive blog, but I read that Latvian literature consist either of stories about deportations to Siberia or self-help books (wrong, I grant you). I’m running low on drama these days, so positive thinking tested in bitter environment of Latgalian periphery it is.

img_6419

Iespējams, ka esi drāmas karaliene, taču tu vismaz esi karaliene.

“Šķiet, cilvēki nepamana, ka viņu viedoklis par pasauli parāda viņu pašu raksturu.”

R. V. Emersons

Taustos ap ideju, kā kļūt pašnodarbinātai. Tā kā mana spēja saskatīt labo situācijā, kas vispārēji atzīta par sliktu, jau ir izveidojies par paradumu, tad veltīšu mirkli, lai uzskaitītu jauna uzņēmēja priekšrocības visu nomaļu nomalē – Austrumeiropā.

Dažreiz dzīvē ir tikai divas izvēles: viena slikta un otra – ļoti slikta. Nevēlējos sākt visu no nulles kādā zemē aiz trejdeviņām jūrām, tādēļ atlika vien sākt visu no nulles Latgales nomalē, kas sagadījusies būt mana dzimtā puse. Tikko sāku, bet jau viens spēcīgs secinājums – attieksme ir svarīgāka, nekā mums šķiet. Ir gadījumi, kad tā ir pat svarīgāka par zināšanām un prasmēm. Tik vienkārši un reizē tik sarežģīti, jo attieksme šeit atpaliek. Latviešiem patīk noniecināt savu valsti. To vien dzird, ka cilvēki mīlot zemi, taču neciešot valsti, it kā šīs divas neveido vienu veselumu. Kopīga veiksmes stāsta un atbildības trūkums nolauž integrāciju asnā, – mēs tā īsti nejūtamies atbildīgi ne par savu mājokli, ne ciemu, ne novadu, kur nu vēl par valsti. Vienmēr kāds cits visu ir nolaidis līdz kliņķim. Labās ziņas ir tādas, ka mēs neesam tik unikāli īdēšanā. Savos ceļojumos bieži novēroju, ka noteikta tipa cilvēki ir neapmierināti, dzīvojot labos apstākļos turīgās valstīs. Kā likums, tie nav tie čaklākie eksemplāri.

Protams, akls optimisms nespēj vērst valsts iestādes zumošā bišu stropā. Tas neliks uzplaukt mūsu feodālajai tieslietu sistēmai, kā arī vienas dienas laikā neizlīdzinās absurdos nodokļus. Pastāv daudz kaitinošu faktoru, taču netērēsim laiku. Ja tiešām vēlreiz gribas pārskaitīt, pajautājiet kādai mājsaimniecei ar vidusskolas izglītību, – viņa visu atreferēs detaļās. No cilvēku muļķības neviens nav pasargāts, taču mēs varam izvēlēties, kā reaģēt. Smiekli derēs. Grožu pārņemšana, labsirdīgs joks vai parastā un ne tik populārā draudzīgā attieksme var pat atkausēt kāda VID ierēdņa auksto sirdi. Mums ir dota lieliska iespēja kļūt par ledlaužiem!

Pirms pāris nedēļām gadījās apmeklēt Elizejas līguma gadadienai veltītu pasākumu, ko organizēja Vācijas un Francijas vēstniecības Latvijā. Vācijas vēstnieks teica lielisku runu un iedvesmoja ar domu, ka mūsdienu eiropiešiem jābūt drosmīgākiem, lai attaisnotu savu senču tagadējās brīvības un miera vārdā nestos upurus. Noskatījāmies aizkustinošo Kristiāna Kariona kara filmu “Priecīgus Ziemassvētkus” (2005), kuru silti iesaku tiem, kam singulārs fokuss uz grūtībām. Mēs dzīvojam mierīgā zemē. Ja tas nav prieks rītos, tad es nezinu, kas to jebkad radīs. Neapmierinātība ar ekonomisko vai politisko situāciju valstī ir vairāk mūsu rokās, nekā mēs to vēlamies atzīt.

Pašnodarbinātība paredz prāta mežģi. Vēlos  citēt savu tēvu: “Pavēro dabu, tā pasaka priekšā atbildes.” Tā nu arī daru. Ja es savu nerātno suni izmetu no mājas simts reizes, tas nebūt nemazinās viņa apņēmību ielauzties mājā simt pirmo reizi. Pamēģinot šo piegājienu nodarbinātības aģentūrā, izrādījās, ka tādējādi iekrīti citu atmiņā un tiec pie kārotā kumosa ātrāk, nekā citi.

Dzīvei nomalē ir savi plusi. Draudzīgi un elastīgi cilvēki šeit izceļas. Pašas no sevis uzrodas skaistas sakritības un kontakti, ja dari to, kas patīk. Protams, var gadīties, ka kāda biznesa ideja nav nemaz tik spīdoša, taču to var pamanīt no paša sākuma, kad nepadodas. Tad ir strauji jābremzē, jo ne visi ar rokām gatavotie, bioloģiski tīrie un pseidolatviskie sūdiņi ir pasaulei vajadzīgi. Dievs vien zina, cik neglītu produktu ir saražots pa šiem gadiem ar dāsnu, taču neattapīgu Eiropas fondu atbalstu. Spēja savlaicīgi apstāties ir tikpat nozīmīga kā pozitīva attieksme.

Ne viss vienmēr ies gludi. Patiesībā viss ir pat ļoti sarežģīti. Sarežģītības jēdziens gan ir relatīvs. Vieglas lietas nestrādā ilgtermiņā, vai tā lielpilsēta, vai lauki. Tātad atliek sākt rosīties. Negribēju, lai sanāk instrukcija, taču iespaidoja nesen lasīts raksts, ka latviešu literatūra ir vai nu Sibīrijas deportāciju atmiņas vai “self-help” (klaji meli!). Tas man lika sliekties uz Latgales nomalē pārbaudītu pozitīvu domu spēku.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s