three wales of London art

As lovely Meryl Streep said in her speech that stormed the internet not long ago, “Take your broken heart, make it into art.” I didn’t think of the reasons behind my regular gallery crawls but this could actually be it – when you know anxiety, fear and lasting sadness, art gives odd comfort. It pushes towards new energy source and unusual peace. Probably because it is a reminder that artists had overcome their brokenness by creating something beautiful. In fact, art teaches that one has to tap into serious darkness to create. I am one of those strange people who can start to sob in front of loose brushwork of Manet, let’s say. I can walk miles and get stuck in a tube strike chaos for hours just to read prints of Ruscha and contemplate the terrifying questions that pop art asks to us, let’s say.

ruscha-tate-modern-2017

A dark futuristic quote over the idyllic sunset creates a powerful clash in “The Music from the Balconies” by Ruscha, 1984 //  Spēcīgs konflikts starp drūmo citātu uz idilliska saulrieta fona “Mūzika no balkoniem”, Edvards Ruska, 1984

I admit it, it was overwhelming to plan art therapy hours in London because there are hundreds of things going on every single moment in this buzzing city. As a person who has been left in hunger for European cultural heritage of 13th – 20th centuries, I chose to visit three whales of London art scene – the National Gallery, Tate Modern and Tate Britain.

Tate Modern attacked with women rights just on time since I’ve been planning to go back to an “f” word again in my writing. I mean feminism, of course. Outrageous humor is the best reaction to gender or ethnic issues, and Guerrilla Girls are clear-cut in their creative complaining. They use witty puns to draw attention to discrimination, and what is even more blunt, they are not afraid to attack specific well-know galleries with unflattering statistics of “genderosity”. I am so pleased to see that women grow radical about their rights. About time to unfuck ourselves. Only wild force of women will change attitudes in culture. If someone thinks differently, they must be delusional.

unnamed-9guerrilla-girls-tate-modern-2017

More feminist complaining on the walls on Tate Modern // Feministu sūdzības uz mākslas galeriju sienām

So I had already started to dance to the rhythm of my own drums, when I got to the National Gallery. I used to come here to plunge into vivid colors of French impressionists when I lived in London. Art develops senses. Colors are connected to writing. It may not seem obvious but modern art gives a lot of space for interpretation, and therefore really improves descriptive skills. The colors, the textiles and the composition prompt ideas that are so great that seem scary sometimes. And it’s not just images. Most of the artists were rather tormented personalities, their madness unfolding harmoniously in the most unthinkable masterpieces. One can cry over their mental illness feeling handicapped, another one just takes it out and turns it into something beautiful.

manet-london-2017

“Woman with a Cat” by Edouard Manet. The artist’s wife’s portrait in pink in his famous sketch technique // “Sieviete ar kaķi” ir Eduarda Manē sievas portrets ar ģimenes runci Zizī, kas gleznots mākslinieka slavenajā skicēšanas tehnikā

Ah yeah, I will use the opportunity to express my contempt towards those who say, “My little son can draw it better. Anyone can do it.” So open your package, you dull pest!

This time, I wanted to dedicate some time to the collection of the art of the United Kingdom, so I went to Tate Britain. The main display spaces show historical British art while some additional rooms are dedicated to contemporary exhibitions. “It’s What’s Inside That Counts” is a nightmarish and sinister animation movie about exaggerated present of our society by Rachel Maclean that gave me unforgettable sample of British today’s art. Art doesn’t look nice sometimes. It’s not supposed to. But it’s helluva thought-provoking though.

“Art should comfort the disturbed, and disturb the comfortable,” is a hackneyed slogan for a reason. Never a dull moment in an art gallery in London.

british-contemporary-2017

Rachel Maclean’s fantasies about contemporary society’s lifestyle that is utterly dependent on consumption and technologies // Reičelas Maklīnas fantāzija par mūsdienu sabiedrības atkarību patēriņa kulta un tehnoloģijām

unnamed-11

“Ophelia” by Sir Everett Millais, 1851. Victorian artists were crazy about the tragic-romantic Shakespeare figures, and this muddy death left especially stirring feel // “Ofēlija” Everets Milēzs, 1851. Viktorijas laiku māksliniekiem īpaši patika gleznot Šekspīra traģiski romantiskos tēlus, un šis dubļainās nāves mirklis šķita vissatraucošākais galerijā Tate Britain

Kā lieliskā Merila Strīpa trāpīgi teica savā nesenajā runā: “Ņem savu salauzto sirdi un pārvērt to mākslā.” Es nebiju aizdomājusies, kas slēpjas aiz manām regulārajām gaitām uz mākslas galerijām, taču tas tā varētu būt, – kad caurcaurēm zini trauksmi, bailes un ieilgušas skumjas, tad māksla dod dīvainu mierinājumu. Tā pagrūž uz jaunas enerģijas pusi un sniedz mieru, parādot, kā mākslinieki pārvar sabrukumu, radot skaistus meistardarbus. Precīzāk, viņi nolaižas līdz tumšākajām dzīlēm, lai radītu. Esmu viena no tiem  dīvainīšiem, kas var apraudāties, ieraugot Manē nevīžīgos otas vilcienus. Varu nosoļot jūdzes un stundām stīvēties Londonas metro streikos, lai tikai uzmestu aci Ruskas plakātiem un trīcētu pop art provokācijas priekšā.

Plānot mākslas terapijas vizītes Londonā nav viegli, jo šeit ir miljoniem izstāžu. Tā kā man jau laiku trūka vecās, labās Eiropas 13.-20.gs. mantojuma, tad izlēmu par labu trīs mākslas vaļiem – Nacionālā galerija, “Tate Modern” un “Tate Britain”.

“Tate Modern” no pirmā soļa devās uzbrukumā, aizstāvot sieviešu tiesības ar “Guerrilla Girls” plakātiem, kas man šķita visai savlaicīgi, tā kā jau labu laiku domāju pieminēt “f” vārdiņu savos rakstos. Ar to es domāju feminismu, protams. Graujošs humors ir labākā reakcija pret dzimuma un etnisko diskrimināciju, un šī mākslinieku apvienība rāda skaidru, visiem saprotamu piemēru, kā sūdzēties radoši. Viņas izmanto vārdu spēli, bet kas vēl atjautīgāk – atklāti uzbrūk pasaulslavenām mākslas galerijām ar neglaimojošiem statistikas datiem. Vienmēr priecājos redzēt sievietes, kas bezbailīgi aizstāv savu viedokli. Visi labi zinām, ka tikai sievietes nepieradinātais spēks var izmainīt dažu labu attieksmi mūsu sabiedrībā.

Tā nu es jau sāku kustēties pati savu bungu ritmā, kad nonācu Nacionālajā galerijā. Agrāk mēdzu šeit nākt, lai periodiski ienirtu franču impresionistu krāsu gammās. Māksla attīsta uztveri. Krāsas uzlabo rakstīšanas prasmes. Tas nešķiet pašsaprotams, taču modernā māksla dod telpu interpretācijai, tāpēc mostas aprakstīšanas spēja. Krāsas, tekstūra un kompozīcija rosina vēl nebijušas idejas, tik labas, ka bail. Tie nav tikai mākslas darbi, bet arī paši mākslinieki, kas bieži vien ir bijuši salauzti cilvēki, un kuru dēmoni harmoniski izkārtojas visneticamākajos darbos. Kāds čīkst par depresiju un žēlo sevi, kāds to izmanto, lai radītu ko skaistu, un izliek to publiskai apskatei.

Tie, kas saka, ka modernā un mūsdienu māksla ir bērnudārza līmenī, un jebkurš var ko tādu uztriept, – kāpēc tā arī neesat rādījuši klasi?

Šajā Londonas vizītē ieplānoju veltīt laiku arī britu mākslas kolekcijai “Tate Britain”. Šeit lielākā izstāžu daļa ir vēsturiski nozīmīgi Lielbritānijas mākslinieku darbi, un dažas telpas tiek atvēlētas arī mūsdienīgajai mākslai. Par pēdējo runājot, īpašu iespaidu atstāja skotu mākslinieces Reičelas Maklīnas murgainā un draudīgā animācijas filma “Skaitās tikai iekšējā pasaule”, kas ir mākslinieces fantāzija par mūsdienu sabiedrības pārspīlēto atkarību no patēriņa kulta un tehnoloģijām. Māksla mēdz būt neglīta, toties tā rosina domāt. Tā man patīk visvairāk.

“Mākslai jāmierina uztrauktie un jāsatrauc mierīgie,” šis teiciens ne par velti tiek daudz vazāts. Galerijas Londonā vienmēr ir laba ideja.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s