work vs talk

There’s a New Year’s Eve tradition in Latvia of melting tin to predict future. Once the tin is completely melted in a ladle over the stove, we throw it in cold water. Then, we view the shape and interpret it. My thousand tiny bits of tin supposedly meant a lot of money this year. Or multiple sclerosis.

The first days of the new year always start with thoughts about new beginnings. The main dilemma now is whether I should stay here longer and contribute to something more permanent or pack my stuff and dive into new adventures around the world. Both are same tempting because, silly resolutions and naive patriotism away, I do think there are things that I would be able to achieve only here. However, there are two issues – my multiple scler… interests and talks without actions. I don’t think a small country can be vibrant enough to hold my attention for long, and I often feel suffocated by negative talks of lazy people. Or am I just looking for someone to blame?

I happened to watch an amazing theater play “Osiers” in The New Riga Theater. It’s a tribute to Latvian political life which provides a lot of material for comedy. It surprised me that the show earned mostly only bad critics (although all tickets are sold out for next three months). I’ve got the feeling that Latvians don’t laugh at themselves easily and rather prefer go on and on about the same old story of bad state of things in the country. Wherever I go, I hear talking, without stating a thing. Some have been repeating the same petty story for years. I attended a business forum organised by LIAA (Investment and Development Agency of Latvia) in December, and the economy minister gave the opening speech, “Emm, yeah, we do have issues, yeah,…we do, we do, there are problems, em, we gonna work on it, yeah, yeah,…” Well, that’s atrocious speaking skills for someone who’s in the government. It would be sad, if it wasn’t hilarious. I dare to say I see fools from both sides – the nation expects something from people who can’t articulate a thing, and those on stage do not get the importance of self-development or presentation, or mission. Many just wait for retirement. The rest leaves the room or the country. An artist makes a parody on it, and the mocked ones get offended.

new-riga-theatre-2016

Writing on the wall in the New Riga Theater, “Art will keep existing as long as you keep breathing, eating and fucking.” // Provokācija  un māksla uz robežas ar “par to runāt nedrīkst” ir tas, kas ved mani uz Jauno Rīgas teātri.

I also see amazing entrepreneurs working really hard. Maybe not all designers I meet in the small fairs are going to be there in long run but we still have some brilliant minds, and I truly believe they won’t evaporate. We won’t see these people out there giving speeches in front of crowds because they work. It’s also a self-doubt. It’s a busy schedule. The peculiarities of intelligent people. And so the majority don’t hear about them and keep drowning into lazy thought patterns of victims. “Slaves” is the word that I often hear to be referred to our nation. It could be about right since only a slave would wait for a master to sort out everything for them and wouldn’t take any responsibilities about their own life.

sunflowers-ilmars-2016

A painting and wooden flower pots from our good friend Ilmārs Medinieks // Glezna un vecināta koka puķu podi no mūsu laba drauga Ilmāra Medinieka

I just wanted to spit it out because I didn’t want it to become another reason for sleeplessness or, God forbid, a spell of blues. Unemployment has been the best thing so far but now it’s time to start to move it, move it. I want my future to become something more meaningful and help others but that comes only from abundance, so now my task is the search of striving environment. It’s probably a strange writing from a person with strong internal reference. It’s a result of massive overthinking session that fits in so well in 3/365. I’ll get it eventually, and that’s my only New Year’s resolution.

willow-2016

Osiers tend to grow into real big willows when they find good soil, it’s up to us to clean dem ditches. // Kārkli izaug vītolos, ja vien tiem ir labvēlīga augsne. Nu tas jau ir mūsu ziņā.

ligatne-2016

I see a lot of tall and beautiful fir-trees in Latvia more often than osiers. Maybe it’s just due to my anti-depressants, in which case, I highly recommend them to whiners. The picture taken from a birdwatching tower in Līgatne Nature Trails of Gauja National Park. // Biežāk redzu  slaidas, skaistas egļu, nevis kārklus. Droši vien medikamentu dēļ. Tādā gadījumā tos iesaku čīkstētājiem. Bildēju no skatu torņa Līgatnes Dabas takās.

Vecgada vakarā lējām laimītes gluži kā bērnībā. Kaut kas tajā ir, jo visiem alva kusa, it kā zvaigznēs būtu rakstīts. Vienam varas zizlis, citam zieds. Man – jauna kleita un daudz mazu naudiņu. Vai nu arī tā bija izkaisītā skleroze.

Tad nu tā arī sāku – ar daudzām un dažādām pārdomām par to, vai noenkuroties šeit uz ilgāku laiku, vai arī krāmēt pekelītes un ienirt kārtējos pasaules klaidoņa piedzīvojumos. Abi varianti šķiet vienādi vilinoši, jo malā muļķīgas jaunā gada apņemšanās un to, ko vairākums sauc par patriotismu, – ir tādas lietas, ko ātrāk sasniegt šeit, nevis ārzemēs. Tas, kas tomēr rūp, – vai manas daudzveidīgās intereses (lasīt, izkaisītā skleroze) te būs apmierināmas un vai es nenosmakšu no tā, ka apkārt tik daudz melš, bet maz dara. Es līdz galam neticu, ka te var būt dinamiska dzīve, jo vēl arvien liela daļa sabiedrības tikai īd par aizgājušiem laikiem un uzstāj uz viedokļiem, kuriem reti seko kāda darbība. Vai arī es tagad meklēju kādu, ko vainot savā neizlēmībā?

Noskatījos lielisko Rīgas Jaunā teātra iestudējumu “Kārkli”. Tā ir komēdija par latviešu politiķiem. Pārsteidza, ka teātra mājas lapā atstāti tik daudz negatīvi vērtējumi, kaut arī biļetes ir izpirktas līdz martam. Rodas iespaids,  ka latvieši nelabprāt pasmejas par sevi, bet dod priekšroku garām un plašām runām par vienu un to pašu – valsts nolaišanu līdz kliņķim. Kur vien kāju sper, visur runas un maz darīšanas. Daži veci paziņas nav mainījuši plati jau pusi dzīves. Un tik maziskas tās runas. Gadījās pabūt LIAA organizētājā biznesa forumā, kurā atklāšanas runu teica ekonomikas ministrs: “Eee, nu ja, mums ir visādas problēmiņas, ir, ir, valdībai būtu jārisina, eem, mēs pie tā strādājam, jā,…” Tādas publiskās runas spējas liek matiem saslieties stāvus. Un tā te bieži.Būtu skumji, ja nebūtu tik smieklīgi. Atļaušos teikt, ka muļķi ir abās pusēs – tauta gaida rīcību no kāda, kurš pa divdesmit gadiem politikā nav iemācījies runāt, savukārt politiķi paši pat nenojauš, ka runāt, pārstāvēt valsti un formulēt vīziju patiesībā ir jāmācās, jo pašas zinības neatnāks. Visi lēni un īdzīgi gaida nolāpīto pensiju. Pārējie atstāj telpu. Mākslinieks to visu parodē, un uz viņu apvainojas.

Redzu uzņēmējus, kas daudz strādā. Iespējams, ne visi ar prievīti apsietie un mājās ražotie produkti izdzīvos ilgtermiņā, taču uzņēmība neizkūpēs, tā transformēsies citās idejās, atbilstošās nākamajiem posmiem. Kā likums, šie uzņēmēji nenāks priekšā murmināt saraustītas runas. Darbs, šaubas, aizņemts grafiks. Gudra cilvēka īpatnības. Tā nu plašāks loks neuzzinās par viņu eksistenci, un turpinās ņerkstēt, ka viss slikti. “Vergi” ir vārds, ko man gadījies dzirdēt ne vienu vien reizi. Tā daži latvieši sauc paši savu nāciju. Tā apmēram arī ir, ja jau mēs gaidām, ka kungs (valdība) visu mums iedos, bet paši nenesam ne mazāko atbildību par savu rīcību.

Gribēju šo visu te atstāt, lai nekrājas un, pasarg Dies’, neaizmigšu vai atkal sākšu grimt depresijā viendien. Bezdarbs ir lielisks, taču ir pēdējais laiks kustināt pakaļiņu. Gribu, lai nākamie mani darba gadi dotu vairāk gan pašas, gan citu labklājībā, taču tādi mērķi sākas ar pārticību. Tai savukārt vajadzīga auglīga vide, kuras meklēšana arī ir mans galvenais janvāra uzdevums. Dīvaina buldurēšana no cilvēka ar spēcīgu iekšēju referenci. Tā notiek, kad pārāk daudz domā jau no pirmajām gada dienam. Bez uzraudzības neatkārtojiet.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s