food porn.no ketchup

Those who have been in Eastern Europe know that our cuisine sucks. We eat pasta with ketchup. You won’t even find carbonara or pesto in stores here. OK, let me take it a bit farther. I saw a guy eating fried fish with ketchup. Someone is eating a cardboard box with ketchup at this very moment somewhere in Latvia, I can bet on it. Since I promised myself to fight blues with all things beautiful, I had to surrender and start cooking because I live in the vacuum of cozy coffee shops. I mean, there are marvelous chefs in Riga but, let’s face the music, I have been unemployed for good half a year. I am an explorer of cookery now.

I started with vegetables simply because the texture of the meat makes me feel funny. The next most popular thing here after ketchup is potatoes, so I stubbornly refused to eat them. Under my mom’s surveillance, I got acquainted to pumpkins, parsnips, zucchini and even beetroot. It’s not like I didn’t know about their existence before; however, life seems more fun when you use them as the main side dish. Pumpkins are awesome for soup and even desserts. A pumpkin cheese cake is scheduled after the red velvet beetroot cake for the Independence Day. It’s not like everything tastes or looks great because my homemaking skills are close to zero. Beetroot cake wasn’t that red. My pancakes looked like omelette. Hit shappens. My mom is the greatest cook ever but she still failed trying to complete the impossible task by making a fried herring taste good. On the other hand, as Ken Kesey wisely said in “One Flew Over The Cuckoo’s Nest” that I watched in the theater not long ago, “Man, when you lose your laugh, you lose your footing.” It’s appropriate because our kitchen looks like a mental institution sometimes.

pumpkins-2014

Our Terracotta Army two years ago // Mūsu ikgadējā terakotas armija

beetroot-soup-2016

Dishes in maroon colors of the  Latvian flag in November // Novembrī ēdieni Latvijas karoga krāsās

Another thing I really love about breaking Eastern European dining habits is going to farmer’s markets for ingredients. I noticed that people prefer quick shopping in a convenience store rather than handpick a freshly baked loaf of bread or smoked chicken from a market stall. To be honest, many fairs turned out to be gross; nevertheless, I never came back home without a delish something. I highly recommend Riga Central Market to our visitors. It’s rather authentic with its soviet feel to it.  I get lost in markets because my mission is not only healthy and tasty purchases but also photographic documentation of all findings.

There is something delicate and delightful about making good food from carefully selected ingredients, nicely decorated and different from everything else you ever tried. As much as I am upset about being unemployed for this long, I appreciate that I can finally enjoy cooking. I haven’t had spare time to embrace my inner Gordon Ramsay before. I think I got the foul language part quite right, and now I can also afford to be pedantic about right dough for the apple pie.

pickles-2016

Pickled everything in Riga Central Market // Marinētu dārzeņu Leiputrija Rīgas Centrāltirgū

voblas-2016

Bouquets of salt-dried roach (vobla) // Voblu buķetes

We also created an awesome habit of buying funky second hand tableware. Latvia is the country of vintage shopping. Flea markets are full of blokes trying to fix themselves up by getting rid of their grandma’s crystal glasses for pennies. I have come across some really hip pieces of pottery in the most incredible points of sales in the quietest towns of Latvia. I can describe people here as somewhat tasteless – they are often after Western goods not because they are qualitative; they are shinier, smoother, all plastic, laminate and impersonal. It’s cheap unsustainable rubbish. They don’t know how lucky they are by having whopping amounts of vintage gems. Some of these old-school objects would cost a small fortune in some foreign countries.

 Well, good on me. There’s a good chance I’ll clear all vintage outlets for Christmas table layout. This is one of those wonderful cases when happiness doesn’t cost a thing because it is all about self-created rituals.

funky-pottery-2016

A kitschy tureen  with six cups for less than 10 euros in a local flea market // Kičīga terīne ar krūzītēm no vietējā krāmu tirgus

Tie, kas ir ciemojušies Austrumeiropā vai šeit dzīvo, būs ievērojuši, ka mūsu ēšanas paradumi ir dramatiski šķērsām. Mēs ēdam makaronus ar kečupu. Parastā veikalā nebūs nevienas citas makaronu mērces. Labi, es paturpināšu vēl tālāk- es redzēju, kā viens ēd ceptu zivi ar kečupu. Varu derēt, ka šobrīd kāds kaut kur dziļi Latvijā ēd kartona kasti ar kečupu. Tā kā es apsolīju uzmundrināt sevi ar skaistām lietām, tad man nekas cits neatliek, kā sākt gatavot, jo Latgales lauki ir kafejnīcu vakuums. Protams, Rīgā debešķīgus restorānus atvēruši vairāki talantīgi šefpavāri, taču skatīsimies patiesībai acīs – esmu jau pusgadu bezdarbniece. Tātad esmu pašpasludināta kulinārijas mākslas pētniece.

Sāku ar dārzeņiem, jo pēdējā laikā gaļas tekstūra liekas pārlieku jokaina. Otrā garlaicīgā lieta pēc kečupa šeit ir kartupeļi – es atsakos tos ēst tādos daudzumos. Stingrā mammas uzraudzībā esmu apguvusi ķirbju, pastinaku, kabaču un pat biešu izmantošanu ikdienas uzturā. Nav jau tā, ka es tādus zvērus nezināju iepriekš. Laikam kādreiz jānokļūst bēdu ielejā, lai novērtētu jaunas un patiesībā vienkāršas receptes. Ķirbji ir lieliski krēmzupā un pat desertos. Bija biešu sarkanā samta kūka. Drīz izmēģināsim ķirbja siera kūku. Nav jau tā, ka viss vienmēr izdodas, jo manas prasmes, novirzoties no pavārgrāmatas, ir tuvu nullei. Biešu kūka nebija nemaz tik sarkana, taču garšoja labi. Manas pankūkas parasti izskatās kā olu kultenis. Gadās arī tā. Pat manai mammai,  kura ir izcils pavārs, neizdevās paveikt neiespējamo un padarīt oglēs ceptu siļķi baudāmu. No otras puses, kā teicis Kens Keisijs savā fenomenālajā darbā “Kāds pārlaidās par dzeguzes ligzdu”, kuras iestudējumu Dailes teātrī nesen skatījos: “Vecīt, ja pazaudē humora izjūtu, tad pazaudēts arī pamats zem kājām.” Šķiet atbilstoši, tā kā mūsu virtuve dažreiz tiešām izskatās pēc trako mājas.

Vēl viena lieta,  ko man ļoti patīk darīt, laužot austrumeiropiešu plebejiskos ēšanas paradumus, ir tirdziņu apmeklēšana, lai izvēlētos interesantas un svaigas sastāvdaļas. Esmu ievērojusi, ka šeit cilvēki dod priekšroku universālveikaliem, nevis rūpīgi izmeklē tikko ceptu maizi vai sulīgu kūpināta cālīša stilbiņu no zemniekiem tirgū. Kādreiz tomēr var. Ja pavisam godīgi, man ir nepaveicies pāris reizes nokļūt vienkārši drausmīgos tirgos, taču tik un tā – ne reizes neesmu atgriezusies mājās bez kāda gardaškiņa. Jūsu ārzemju viesiem silti iesaku Rīgas Centrāltirgu, kur vēl arvien ir saglabājies padomju šarms. Es tur ik pa laikam aizmaldos, jo paralēli iepirkumiem gribas arī fotografēt ainas, kuru visdrīzāk vairs nebūs pēc kādiem desmit gadiem.

Laba ēdiena gatavošana no rūpīgi izmeklētām un iepriekš neizmēģinātām sastāvdaļām un skaista pasniegšana ir smalks, apburošs rituāls. Lai cik es arī šobrīd būtu apbēdināta par savu bezdarba situāciju, esmu priecīga, ka man ir izdevība bez steigas izbaudīt kulinārijas mākslu. Man iepriekš nav bijis brīva brīža sava iekšējā Gordona Ramzija aptveršanai. Tas ir, lamāšanās daļa jau sen bija izkopta, tagad varu arī atļauties būt pedantiskai ap pareizu ābolu pīrāga mīklu.

Mums ir arī superīgs paradums medīt lietotus traukus pa krāmu tirgiem. Latvija ir humānās palīdzības veikalu zeme,  kā es skatos. Uz katra stūra kāds bēdu brālis cenšas par kapeikām tikt vaļā no tantes padomju kristāla, lai salāpītos. Esmu atradusi kičīgu keramiku visneiedomājamākajos mazpilsētu stūros. Latvieši ir nedaudz bezgaumīgi – te vairumam patīk poļu mēbeles, un ne jau kvalitātes dēļ. Tās ir spožas, gludas, viss plastmasas, lamināta un bezpersonisks. Lēti īstermiņa mēsli. Cilvēkiem nav ne jausmas, kāda laime ir šie klusie, putekļainie veikaliņi un to “vecās grabažas”, kuras citās zemēs maksā kosmiskas summas.

Visticamāk līdz Ziemassvētkiem neko neatradīsiet, jo es būšu visu izpirkusi. Viens no tiem gadījumiem, kad laime maksā ļoti maz.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s