art of foraging

“Creativity is the greatest rebellion in existence.”

Osho

These words of the controversial guru inspired me to swim against the late autumn blues and embrace rawness of the moment between the fall colors and the winter fairy tale. Whining is not tolerated. The complete surrender to November is a must. We go foraging for what is left after first frost kisses.

First of all, there are many abandoned houses with plentiful orchards in Latgale. Since no one bothers to harvest fruits from these forgotten treasuries, it is all ours, and so we go and steal apples. My advice is, if you decide to do it, do it hard. Never admit to a fact that there are too many apples, just shrug and buy a trolley. There is not such a thing as enough apples because they are good for pies, jams, freshly squeezed juices, cider, and they can be preserved until Christmas. Some varieties get even better after catching frost. We all know that eating well is a form of self-respect, so why wouldn’t we store vitamins while we can instead of hiding in the house all day?

apples-november-2016

Fruit patterns in nature // Ābolaini raksti dabā

apple-harvest-2016

Autumn’s  bounty // Rudens pārpilnība

chanterelles-2016

When life gives you chanterelle // Kad dzīve dod gailenes

Another thing I love about countryside life is wild mushroom picking. The perfect time would be late summer and early autumn after rains; however, there are some mushrooms that grow until very late; for example, Lactarius Turpis. It would be ideal not to poison yourself.  Mushrooms are packed with healthy nutrients; however, it would be too easy if they all weren’t toxic. I stick to those I know for sure and don’t wander too far from my mom when in woods. I totally loved picking chanterelle this summer. We froze them and use them now to add bright yellow to our daily meals. Should I really reveal the secret that the biggest chanterelle grow in graveyards? My great-grandmother used to say to my mom, “Don’t pick those from the very top of tombs, daughter!  The rest is good though.”

In the end, we should not forget about roots and herbs. Late autumn is good for horseradish and dandelion roots. Each day’s challenge is to find another weird edible root that turns out to be mega powerful. There is something salutary about finishing pity-party in front of TV and get out and get hands dirty by digging roots like a true witch. After a day out, I treat myself to a cup of herbal infusion consisting of lime-tree flowers, clover, St. John’s wort, valerian or meadowsweet. Combinations are endless. In summer, we used to perk it up with a cake, decorated with pansies, marigold and nasturtiums.

flowery-cake-2016

A fun way to pimp up your rustic cake // Kā uzfrišināt garlaicīga izskata kūku

November is the hush before winter and the Christmas frenzy. It is a good time of the year to look back at goals and let go of the past since it’s always too hectic around New Year’s Eve to do it rightly. Some should stop grumbling about how commercialized American Halloween or Thanksgiving is, and take what fits you. Carve and light a pumpkin from your own garden to celebrate light’s victory over darkness. Count your blessings without cooking a turkey, if you like so. Bake an apple pie from a scratch instead. Rock bottom is a solid foundation on which I build new habits. I mean, I find it too easy to give up and stay in bed all day. I have been through some very bad weeks. The moment came, I’ve got a casual translation job, and I just had to ride the way out. I have a whole new respect for a simple and sustainable life. I do my little jobs and gather food in my free time; no one will deny it’s kind of an extraordinary lifestyle in the 21st century. It’s magnificent, my November.

tea-november-2016

An introvert’s first aid // Introverta aptieciņa

„Būt radošam ir visīstākā sacelšanās.”

Ošo

Šī huligāniskā budista vārdi iedvesmo mani peldēt pret vēla rudens nostaļģiju un izbaudīt brīdi starp lapkriša krāsām un ziemas pasaku. Gaušanās nav pieņemama. Tiek pieprasīta pilnīga padevība novembrim. Mēs dodamies ievākt to, kas palicis pāris pēc pirmo salnu skūpstiem.

Latgalē ir daudz pamestu māju ar bagātīgiem augļu dārziem. Tā kā lielākoties neviens neliekas zinis par šiem slēptajiem dārgumiem, tad mēs nolemjam, ka tas viss ir mūsu rīcībā, un dodamies zagt gaišā dienas laikā. Mans padoms, – ja izlemjat to darīt, ejiet uz visu banku! Nenobīstieties no tā, ka ābolu ir pārāk daudz, un jūs esat maziņi. Paraustiet plecus un nopērciet ķerru. Nav tādas lietas, kā pārāk daudz ābolu, jo tos var izmantot gan pīrāgos, zaptēs, svaigi spiestās sulās, sidrā, gan arī uzglabāt līdz Ziemassvētkiem. Dažas sortes pat paliek gardākas pēc sala. Mēs visi labi zinām, ka labs uzturs ir pašcieņas forma. Tad kāpēc neievākt kaudzi vitamīnu, tā vietā, lai marinētos visu dienu mājā?

Vēl viena lieta, ko mīlu lauku dzīvē, ir sēņu lasīšana. Vislabākais laiciņš gan ir vasaras beigas pēc lietiem, taču dažas sēnes mēdz būt atrodamas līdz vēlam. Piemēram, cūcenes. Būtu gan ideāli nenoindēties. Sēnes ir bagātas ar veselīgām uzturvielām, taču būtu pārāk viegli, ja dažas nebūtu indīgas. Es stingri pieturos tikai pie tām, kuras zinu, un mežā neklīstu tālu no mammītes, lai tā izlīdzētu ar viedu padomu. Šogad bija prīmā gaileņu raža. Iesaldējām, un tagad pievienojam dzeltenam košumam pie ēdienreizes. Vai man tiešām jāsaka, ka labākās gailenes aug kapiņos? Kā mana vecvecmāte mammai teica: „Avuj, bārns, toikinam nu dūbes naņem.”

Nedrīkst aizmirst saknes un garšaugus. Vēls rudens ir labs mārrutku un pieneņu sakņu rakšanai. Katras jaunas dienas uzdevums ir pārspēt vakardienu un atrast dīvainu un mega spēcīgu sakni. Tajā visā ir kaut kas spēcinošs – mest pie malas nīkuļošanu TV priekšā un sasmērēt rokas, vācot zālītes kā īsta ragana. Pēc produktīva darba palutinu sevi ar veselīgu zāļu teju no vasarā savāktiem liepziediem, āboliņa, asinszāles, baldriāna vai vīgriezēm. Bezgalīgi daudz kombināciju. Vasarā pie tējām piekodām ar atraitnītēm, kresēm un samtenēm izrotātu biezpiena torti.

Novembris ir kā dzīves kušināšana pirms Ziemassvētku neprāta. Piemērots laiks pārvērtēt mērķus un ļaut pagātnei aiziet, jo, ja tā godīgi, tam nav laika Jaungada naktī. Dažiem būtu tiešām jāpārtrauc tās „grēmas” par amerikāņu Helovīnu vai Pateicības dienas komercialitāti. Katrs var paņemt, kas der, jo svētku nevar būt par daudz. Izgrebt ķirbi no paša dārza, lai svinētu gaismas uzvaru pār tumsu. Uzskaitīt svētībiņas bez tītara. Tā vietā var izcept ābolu pīrāgu pēc vecas receptes. Redzu, ka depresija  kļūst par stabilu pamatu jauniem ieradumiem. Visvieglākais ir padoties un neizlīst no gultas vispār. Pagātnē daudz sliktu dienu. Par pavērsiena punktu gadījās mazs tulkošanas darbs, un es sāku stūrēt ārā un esmu mierīgākos ūdeņos. Ir radusies cieņa pret vienkāršu lauku dzīvesveidu. Jūs būtu pārsteigti, cik tā man maz ir bijis pēdējos gados. Veicu mazu darbiņu šur un tur, un brīvajā laikā vācu ābolus, – nenoliegsiet, ka tā ir liela atļaušanās 21. gadsimtā. Lielisks, mans novembris!

Advertisements

2 thoughts on “art of foraging

  1. …mans sapnis- vienai iziet dabā- mežā- sēnēs- varbūt pat apmaldīties un meklēt ceļu atpakaļ- atpakaļ pie sevis….
    Ja godīgi, Februāri un Novembri uzskatīju par visnepatīkamākajiem mēnešiem- Novembris- tumšais laiks un Februāris – ziema jau piegriezusies- gribās pavasari….Finālā- abi mani dēli dzimuši – viens Februārī- viens Novembrī…tagad man šie mēneši ir visnozīmīgākie….
    Rudens vispār man ļoti patīk kā gadalaiks, pat mana “draudzene” VD, kas ar saviem biežajiem apciemojumiem tieši šajā gadalaikā gribēja mani pārliecināt par pretējo, cieta sakāvi tajā nozīmē, ka joprojām mīlu rudeni…
    Šogad sniegs nosniga kā uz pasūtījuma, kad jutu, ka pelēkais jau pārāk pārņem un visas spuldzes pamazām izdziest un nav ko aizsūtīt tām pakaļ uz veikalu…jo citi nevar samaksāt ar manu naudu un viņi nepazīst tās naudas vērtības, kas ir man…
    Gribās jau dažreiz kliegt no tā, kā apnicis tēlot to, kā patiesībā nejūtos… bet tas jau ir cits stāsts….Es tomēr piekrītu- Novembris ir kolosāls!

    Like

    • Arnita, manuprāt, tu ļoti labi raksti! Varbūt tieši rakstīšana var palīdzēt, kad ciemojas tava draudzene VD, jo man šis blogs tapa tieši šāda iemesla dēļ. Rakstot sanāk noformulēt domu priekš sevis un uzskaitīt lietas, par ko būt pateicīgam, un, ja rakstīto publicē, tad sanāk arī iepriecināt citus un atrast jaunus draugus kā, piemēram, es atradu tevi.

      Kas attiecas uz vākšanas mākslu, es to nebeigšu pat pēc sniega uzkrišanas. Drīz došos mežā vākt izejmateriālus dāvanu iesaiņošanai.

      Like

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s