obsessively grateful. part 2: sisterhood

I read over Jean-Paul Sartre “Nausea” this morning. While I’m not in intellectual shape to analyse existentialism in every nuance neither today nor ever, the great philosopher instigates me to question my own thought patterns. It often happens to me. I believe that every book comes to me at the right time, and it is not always the main plot or well-known quotes that stick to my soul.  I paused at these words, “I construct my memories with present.” Isn’t it so that we are too forgetful to recall actual events in past, but we are well aware what impact they have on present? In consequence, we adjust the memories according to our present beliefs. To make it simple as ABC, we carry on believing the same stuff for years because of our experience, and just because we carry on and on, experience grows bigger. Like, all men are pigs, or all women want money.

Many bitter memories formed my friendship with women. I remember being cornered in the bathroom by older girls because I dated the most demanded guy in the secondary school. I was kicked out of the basketball team because I picked the fight with some barbarian chicks from a Russian high school. I learnt that girls’ loyalty is somewhat faltering at the age when girlfriends are the most important thing in the universe. It was undoubtedly crippling experience because I was a timid country girl and perceived intrigues behind my back as my personal failure in being a part of a group. So later in life I opted for male friends, and women equaled senseless troubles in my opinion.

I am glad I have a chance to shift these memories – present circle, and I want to start with expression of gratitude towards women who I find really cool.

Firstly, they are women from my family. While they are not my friends, I wouldn’t have made any progress without my mom and my little sister because dead people usually don’t evolve (unless we talk the Walking Dead). I often think that my mom shows a sample of myself in my 50’s, and my little sister is like myself 15 years ago.  How blessed am I to have woman’s life cycles laid open in front of me? Only now I can see that there’s something beautiful about every age. My sister has a poster all over the wall saying “I DON’T CARE” in her room. I found it hilarious, “What size of this one shall I get for myself, then?” “Any you like, but it won’t be considered adequate since you’re not 14,” my mom commented. My school memories can’t remain a reason for distrust in women because I was different, angry and confused like most teenagers in school. The human brain radically changes in 16. Hell, am I happy about it?

sisters-linnushka-2016

We are like fat thighs – we stick together // Mēs kā resni augšstilbi spiežamies kopā

mamma-meatballs-2016

Mama loves cooking. Unfortunately, I haven’t rubbed it from her. She often comes out when I open my mouth though // Neesmu mantojusi kulinārās prasmes, savukārt, kad atveru muti, tad gan jūtams, ka vectēvs no krēsla tālu nekrīt

There are so many women who texted after I started the blog. I still find it rather accidental that a girl can stop competing and be kind. I am grateful for my rock bottom and a chance to learn that women are friendly when you openly show that you are not OK. One of the girls forwarded me a job advertisement last week. While she may not think it is something that significant, I can say being occupied was a huge step forward for me. If we supported each other like this every day, we could run the world like Beyoncé says.

I count many smart women around me now. Life has strange ways of introducing you to right people at the right time. I would love to finish with a  quote from my friend Ann, “The world is a dangerous place for imprudent women. There are some rules you cannot break, no matter how much you support modern “women’s liberation”. Many (most) cultures do not respect women so you have to respect and protect yourself (alone, by yourself)- take the necessary measures to keep trouble off your path.” While I teach myself more mindful ways of self-presentation, soliciting advice from wild women and modern day goddesses are more than welcome. Respect, love and shelter any time, beloveds.

childhood-friends-2016

There’s something irreplaceable about childhood friends // Bērnības draugi ir  neaizstājami

leila-kanoe-2016

Gossiping while rowing // Klačošanās mēdz būt veselīga. Kad paralēli arī airē

Šorīt pārlasīju Žana Pola Sartra „Nelabums”. Neesmu formā, lai paustu kaut puslīdz vērtīgus uzskatus par eksistenciālismu ne šodien, ne drīzumā. Filozofs rosina pārdomāt manis pašas domu piegrieztnes. Es tā bieži daru. Es ticu, ka grāmata atnāk īstajā laikā, un ne vienmēr lielāko iespaidu atstāj galvenā stāsta līnija vai visiem zināmi citāti. Šoreiz apstājos pie vārdiem: „Atmiņas es veidoju no tagadnes.” Vai nav tā, ka esam pārāk aizmāršīgi, lai atcerētos konkrētus pagātnes notikumus, un domājam par tiem no aspekta, kā tie mainījuši mūsu tagadni? Tādējādi mēs pielabojam atmiņas, lai tās atbilstu mūsu tagadnes uzskatiem. Pārrakstot šo visu ābeces formātā, mēs turpinām ticēt vienai pārliecībai gadiem ilgi, un, jo ilgāk ticam, jo stiprāka kļūst šī pārliecība. Piemēram, visi vīrieši ir cūkas, un visām  sievietēm vajag tikai naudu.

Daudzas rūgtas atmiņas veidojušas manu attieksmi pret sieviešu draudzību. Atceros, kā mani pamatskolas gados lielās meitenes spieda tualetes stūrī un piedraudēja sadot mizā, ja nebeigšu tikties ar skolas pieprasītāko čali (standarti tā mainās pa piecpadsmit gadiem, nav pat smieklīgi). Tiku izmesta no basketbola komandas, jo uzsāku kautiņu ar kādu zirga deķi no krievu vidusskolas meiteņu komandas. Iemācījos, ka meiteņu lojalitāte ir nepastāvīgs lielums vecumā, kad draudzenes ir svarīgākās visā universā. Tā bez šaubām bija pašapziņu kropļojoša pieredze klusai lauku meitenei, kas citu intrigas uztvēra kā personīgu izgāšanos mēģinājumā iefiltrēties jauniešu grupā. Tāpēc vēlāk dzīvē izvēlējos draudzēties ar puišiem, un meitenes asociēju vien ar muļķīgām drāmām.

Priecājos, ka man ir iespēja pārtraukt šo atmiņu un tagadnes riņķa danci, un es vēlētos sākt ar pateicību visām lieliskajām meitenēm un sievietēm, kuras satieku.

Pirmkārt, sievietes manā ģimenē. Lai arī tā nav draudzība, taču vēlos viņas pieminēt. Bez viņām es nebūtu nekur tālu tikusi pēdējos mēnešos, jo, kā mēs labi zinām, mirušie parasti tiešām netiek tālu. Bieži nodomāju, ka mamma rāda piemēru, kāda es būšu savos 50, savukārt māsa atgādina, kāda biju, kad man bija 14. Kāda gan tā ir veiksme redzēt sievietes dzīves ciklus izklātus priekšā katru mīļu dienu? Tagad saprotu, ka katrā vecuma posmā ir savs skaistums.  Māsa uz sienas izlikusi milzīgu plakātu „MAN VIENALGA!”. Man tas likās bezgalīgi uzjautrinoši: „Kādu tad izmēru lai es griežu?” „Kādu vēlies, taču tas tāpat nebūs ok, jo tev vairs nav 14,” komentēja mamma. Manas skolas dienu atmiņas nevar pamatot neuzticēšanos sievietēm, jo tajā laikā pati biju citādāka, dusmīga un apjukusi, kā liela daļa tīņu. Cilvēka smadzenes pilnīgi izmainās 16 gadu vecumā. Ak jel, kāds atvieglojums!

Saņēmu daudz īsziņu, kad sāku rakstīt šo blogu. Vēl arvien šķiet, ka tā ir sagadīšanās, ja sieviete ir laipna pret otru sievieti, jo ir iesakņojušās atmiņas par pārspēšanu un sacensību. Esmu pateicīga depresijai, ka tā deva izdevību iemācīties ko jaunu par sieviešu draudzību. Kāda meitene man pārsūtīja darba sludinājumu. Viņai droši vien tas nešķita nozīmīgi, taču man tas izvērtās par lielu soli laukā no bezcerības. Ja mēs tā viena otru atbalstītu kaut reizi dienā, mēs tiešām valdītu pār pasauli kā Beyoncé dziesmās.

Es satieku daudz gudru sieviešu. Dzīve mēdz iepazīstināt ar vajadzīgajiem cilvēkiem pareizajā laikā. Vēlētos beigt ar savas draudzenes Annas vārdiem: „Pasaule ir bīstama pārsteidzīgām sievietēm. Ir noteikumi, kurus nedrīkst pārkāpt, pat ja dedzīgi piekrīti modernajai „sieviešu brīvībai”. Daudzas (gandrīz visas) kultūras neciena sievieti, tāpēc tev ir jāciena un jāaizsargā sevi (vienpersoniski), jādara viss nepieciešamais, lai izvairītos no nepatikšanām.” Mācos piezemētākus sevis prezentēšanas veidus, tikmēr no sirds pieņemu padomus no mūsdienu dievietēm vai vienkārši savvaļīgām sievietēm. Cienu, mīlu un sargāšu.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s