ethical traveling

I attend neuro-linguistic course every Wednesday. We had a group work where each of us had to tell a story and the rest of us spotted the lead representational system of the speaker. The stories about irresponsible traveling in Asia heated me up, I even forgot to look for predicates. It must be hard to ignore all that information about sustainable traveling available pretty much everywhere these days; however, some still manage not to be informed.

I don’t like people who ride on elephants during their once-in-a-lifetime vacation in Thailand. In fact, I really don’t see how this can be a tempting attraction when one can notice that the animals are abused and underfed. What’s more, there are so many ways to spend quality time with these smart and gentle animals without being on their back.  I suggest a day of hard work in an elephant sanctuary instead. I visited the Elephant’s World  in Kanchanaburi in the west of Thailand. It is a non-profit sanctuary for retired elephants. They have been mistreated for decades and finally left behind as useless in logging or tourism industries. There you can work for them instead of them working for you. There you can learn that they are emotionally intelligent living beings. They mourn over death of their fellows, for instance. They feel extremely lonely when they are separated from the family. It seems to me that elephants are somehow more emotionally advanced than some humans. It’s not cool how we treat animals in tourism.

elephant-thailand-2016

This elegant lady has lost her last set of teeth so the owner let her come to the sanctuary. Elephants lose their teeth numerous times in life. The last set falls out at age of 60, and the animal often dies of hunger because of that. // Šai elegantajai kundzītei nav zobu, tāpēc viņa ir nokļuvusi pansionātā. Ziloņiem mainās zobi vairākas reizes dzīvē. Pēdējie izkrīt ap 60 gadu vecumu, un dzīvnieks nomirst no bada, ne no vecuma.

cooking-for-elephants-2016

Cooking rice balls for our toothless elephants. // Gatavojam rīsu bumbas mūsu bezzobainajiem ziloņiem

scrubbing-elephants-2016

Elephants love to take mud baths since it is a natural sunscreen for them. My brother scrubs his elephant before its bedtime. // Ziloņiem patīk dubļu vannas, tā kā dubļi ir dabīgais pretiedeguma krēms. Šeit mans brālis berž savu zilonīti pirms naktsmiera

I love the book “The Long Hitch Home”  by Jamie Maslin. In chapters about Laos, there’s a rant about backpackers’ impact on once tranquil Laotian villages. The nature in Asia holds tremendous appeal but all you can think about sometimes is just getting the hell out of crowds of Western kids, drunk and high out of their minds, stumbling around dressed in inappropriate bikinis and beachwear. Call me old-fashioned, but disrespect for other cultures is also irresponsible traveling. Or shall I just say culture of disrespect takes over other cultures? There’s nothing brave or free about it. I personally ran out of patience and bullets very soon in Asia.

There are many ways to preserve local culture without making a big effort. One can stay in a hotel and eat in a café that employs disadvantaged youth. To name one place, there is Le Tonlé guesthouse in Kratie, Cambodia. There must be many more across South East Asia. One can stop buying silly tourist trinkets that are made from questionable material.  We hear about illegal logging in rain forests on TV but we rarely think that it could affect us. At least not in this lifetime, and who honestly cares what will be later?! I see that many of us care about reproducing but rarely think of what kind of nature we will leave to our little angels. This thought is so stereotyped for a reason. Illegal logging in North Cambodia is out of control, and it’s dreadful to see how fast it is, and that nobody cares. While you say that you can’t change it, I say don’t buy a wooden elephant from a local dude. If there’s no demand, there won’t be supply eventually.

illegal-logging-cambodia-2016

Splendid jungle in the remote northeast of Cambodia. One of the most heartbreaking travel experiences was seeing these trees being illegally logged in front of my eyes. // Elpu aizraujoša izmēra koki dziļos Kambodžas džungļos. Viena no manu ceļojumu vissāpīgākajām pieredzēm bija redzēt šos kokus nelegāli izcirstus

illegal-tables-2016

The trees get transformed into an ugly looking pompous furniture mainly for Chinese market. // Koki tiek izmantoti pompozu suvenīru un mēbeļu ražošanai, galvenokārt eksportam uz Ķīnu

Of course, wanting the world to be fair is as harmful as any bad habit. Such ideas can hurt you a lot. Such ideas might kill you one day. Asia strips away inessential in many ways, and while there is no need to rush and save every unfortunate soul and lose sleep over things you can’t change on larger scale, maybe it’s worth to ask yourself whether your actions don’t make long-lasting hit on our sometimes stunning and sometimes not that simple planet.

ratanakiri-hotel-storm-2016

Storm is coming. Green Plateau Lodge in Krong Ban Lung town, Cambodia where some very nice local young people from Le Tonlé hospitality school work. // Vētra tuvojas. Green Plateau viesu māja Krong Ban Lung ciematā Kambodžā, kurā strādā jaunieši, kas pabeiguši  Le Tonlé viesmīlības skolu.

 

Katru trešdienu apmeklēju NLP kursus. Vienreiz mums bija grupu darbs, kurā katram studentam bija visu priekšā kaut kas jāpastāsta, kamēr pārējie praktizējās nosacīt runātāja vadošo informācijas uztveres sistēmu. Stāsti par bezatbildīgu ceļošanu pa Āziju mani smacēja no dusmām, aizmirsu par predikātiem. Jābūt īpaši apdāvinātam, lai mūsdienās palaistu garām neskaitāmos veidus, kuros cilvēks nodara pāri dabai. Dažiem tomēr izdodas.

Man nepatīk cilvēki, kas vienreiz mūžā izkust uz Taizemi, lai pavizinātos uz ziloņa, kaut arī ir pilnīgi skaidrs, ka šiem dzīvniekiem tiek darīts pāri. Mūsdienās ir daudz vietu, kur var pavadīt laiku ar šiem gudrajiem un dižciltīgajiem dzīvniekiem un pat palīdzēt tiem. Kā būtu, ja ziloņu izjādes vietā mēs dotos uz ziloņu patversmi un tā no pleca pastrādātu? Biju Elephant’s World Kančanaburi provincē Taizemē, un man ļoti patika. Tā ir bezpeļņas organizācija, kas savāc vecus ziloņus no mežizstrādes un tūrisma darbiem. Šie dzīvnieki bieži tiek mocīti gadu desmitiem (zilonis var nodzīvot pat līdz 80 gadiem) un atstāti novārtā dzīves nogalē. Ziloņu pansionātā tūristi var piedalīties ziloņu apkopšanā un pārmaiņas pēc strādāt dzīvnieku labad. Tikai tā uzzini, ka ziloņi ir emocionāli inteliģenti dzīvnieki, kas, piemēram, trīs dienas sēro par aizgājēju un izjūt vientulību, kad tiek atšķirti no ģimenes. Izskatās, ka ziloņa emocionālā pasaule ir attīstītāka nekā dažam labam cilvēkam.  Tas nav labi, kā mēs izturamies pret dzīvniekiem tūrismā.

Ļoti patīk Džeimija Maslina grāmata „ The Long Hitch Home” (visdrīzāk nav tulkota latviski; stāsts par puisi, kas ar stopiem ceļo no Tasmānijas uz Londonu). Nodaļā par Laosu puisis vārās par bezatbildīgo ceļotāju ietekmi uz kādreiz klusajiem lauku ciematiņiem. Daba Āzijā mēdz būt neticami skaista, taču bieži gribas apgriezties un bēgt rietumu jauniešu dēļ, kas, piedzērušies un sašņaukušies, klīst pa visneiespējamākajām vietām bikini un pludmales šortos. Sauciet mani par vecmodīgu, taču necieņa pret citu kultūru arī ir bezatbildība. Vai arī šeit būtu vairāk vietā runāt par necieņu kā jaunu kultūru? Tā nav uzdrošināšanās, tā nav arī brīvība. Man beidzās gan pacietība, gan lodes Āzijā.

Ir tik daudz veidu, kā ceļojot atbalstīt vietējo komūnu. Var palikt viesnīcā vai ēst kafejnīcā, kuras pieņem darbā jauniešus no nelabvēlīgām ģimenēm. Tas ir jauns trends Kambodžā un visdrīzāk visā Dienvidaustrumāzijā. Piemēram, Le Tonlé viesu māja Kratie ciematiņā Mekongas krastā. Būšu tikai priecīga jums palīdzēt uzmeklēt sīkāku informāciju, ja kādam vajag saplānot ceļojumu. Dariet zināmu! Jāpārstāj pirkt tūristu niekus, gatavotus no apšaubāmiem materiāliem. Mēs tik bieži dzirdam pa televizoru par nelegālu lietus mežu izciršanu, taču reti iedomājamies, ka tas mūs var skart. Vismaz ne šajā dzīvē. Kuru gan uztrauc, kas būs pēc tam? Liela daļa manas paaudzes ir aizņemti ar bērnu ražošanu, aizmirstot parūpēties par to, kādu dabu mēs atstāsim mūsu mazajiem eņģelīšiem. Varbūt šī tēma ir tik nodeldēta tāpēc, ka tai patiešām jābūt aktuālai katram. Un es domāju, –  katram!  Mežu izciršana  Kambodžas ziemeļos ir ārpus jebkādas kontroles, ir baisi skatīties tās apmērus un cik maz tas kādam rūp. Kamēr jūs jautāsiet, kur ir Kambodža, es iesaku vismaz sākt ar apdomīgāku koka ziloņu pirkšanu, kad esat ārzemēs. Piedāvājumu ietekmē pieprasījums.

Protams, vēlēties, lai pasaule ir godīga ir kaitīgi kā jebkurš slikts ieradums. Šāda ideja var jums nodarīt pāri. Šāda ideja var jūs pat nogalināt. Ceļošana pa Āziju izģērbj dzīvi no maznozīmīgā ar dažiem sāpīgiem piegājieniem. Jāsaprot, ka nav vajadzības skriet un glābt katru nelaimīgu dvēselīti vai iedzīvoties bezmiegā, uztraucoties par lietām, ko nav mūsu spēkos mainīt, taču ir vērts pajautāt sev, kādas ilgtermiņa sekas mūsu lēmumi atstāj uz mūsu dažreiz brīnišķīgo un dažreiz sarežģīto planētu.

 

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s